contradict எதிர்மாறாயிரு etirmāṟāyiru (edirmaaraa iru) (7 intr) be contrary to; say the opposite of
Usage:
கணவனும் மனைவியும் எதிர்மாறாயிருக்கிறீர்களே kaṇavaṉum maṉaiviyum etirmāṟāyirukkiṟīrkaḷē kaṇavanum maneviyum edirmaaraa irukkiingaḷee The two of you, husband and wife, are totally contradicting each other.
எதிரிடையாகப்பேசு etiriṭaiyākappēcu (ediriḍeyaa peesu) (3 tr) dispute; challenge; speak against or in opposition to s.o. or s.t.; cf. also argue, disagree, have an altercation, altercate, clash, quarrel, wrangle, bicker, squabble
Usage:
நான் என்ன சொன்னாலும் எதிரிடையாகவே பேசாதே nāṉ eṉṉa coṉṉālum etiriṭaiyākavē pēcātē naan enna sonnaalum ediriḍeyaavee peesaade Don't always contradict what I say.
Synonyms: